Noslēgumam tuvojas Liepājas reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2014.-2020. gadam

Noslēgumam šobrīd tuvojas Liepājas reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2014.-2020. gadam. Reģiona plāna mērķis bija atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pilnveidošana, pēc iespējas samazinot atkritumu un to apsaimniekošanas radīto ietekmi uz vidi. Plānā tika iekļauti galvenie mērķa sasniegšanai veicamie pasākumi, iesaistīto pušu pienākumu un atbildības sadalījums.

Sasniegtie Liepājas reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna 2014.-2020. gadam mērķi:

1. Atkritumu apsaimniekošanas zonu noteikšana, tas palīdz optimizēt atkritumu operatoru darbu un sniegt ekonomiski izdevīgāko pakalpojumu klientiem.

2. Liepājas pilsēta kopā ar vairākām Liepājas atkritumu apsaimniekošanas reģiona pašvaldībām veica kopīgu iepirkumu atkritumu apsaimniekošanas operatora izvēlē. Tas sniedz iespēju saņemt ekonomiski visizdevīgāko pakalpojumu pilsētas un reģiona iedzīvotājiem.

3. Dalītās atkritumu vākšanas sistēmas paplašināšana. Kopš plāna sākuma dalīto atkritumu savākšanas punktu skaits ir palielinājies par 41 % un šķiroto atkritumu laukumi no 3 uz 6. Tas reģiona iedzīvotājiem sniedz iespēju šķirot atkritumus, tā veicinot resursu lietderīgu izmantošanu un samazinot savus izdevums par apsaimniekošanu.

4. Atkritumu reģenerācijas veicināšanai, šajā plāna periodā, tika atklāta un darbojās “Eko Kurzeme” atkritumu šķirošanas rūpnīca “Skudras”. Šīs rūpnīcas galvenais uzdevums ir atdalīt vēl vērtīgus un izmantojamus materiālus no nešķiroto atkritumu plūsmas, lai atgrieztu tos apritē un veicinātu resursu ilgtspējīgu izmantošanu, un samazinātu apglabājamo apjomu, tādējādi veicinot ES mērķu sasniegšanu.

5. Darbs ar sabiedrību par ilgtspējīgu un videi atbildīgu atkritumu apsaimniekošanu notiek nemitīgi. Notikušas dažādas akcijas, konkursi un citi pasākumi, ko organizējušas iesaistītas puses. Veiktas divas iedzīvotāju aptaujas izstāžu ietvaros, kuras apmeklēja gan Liepājas pilsētas iedzīvotāji, gan reģiona iedzīvotāji. Pēc 2019. gada aptaujas rezultātiem, 77% respondentu ir apmierināti ar atkritumu apsaimniekošanas sistēmu reģionā, kas salīdzinot ar 2017. gadu ir pieaudzis par 5%.

Šajā plānošanas periodā līdz galam nesanāca ieviest 3 atsevišķas atkritumu plūsmas- stikla iepakojumam, vieglajam iepakojumam, sadzīves atkritumiem. Tās veicinātu tīrāku materiālu iegūšanu un tā kvalitatīvāku atgriešanos apritē. Pie šī mērķa būtu vēlams turpināt darbu arī nākošajā periodā. Kā arī Latvijā šobrīd trūkst vienotas pieejas atkritumu šķirošanā, un šīs trīs atkritumu plūsmas varētu veicināt iedzīvotāju lielāku aktivitāti un izpratni par šķirošanu.

Jau drīzumā tiks sākts darbs pie nākošā plānošanas dokumenta izstrādes. Tomēr jāsagaida jaunais Valsts atkritumu apsaimniekošanas plāns, kas noteiks vadlīnijas, kas noteikti jāņem vērā plānojot arī reģionālo plānu. Beidzoties šim plānošanas periodam, jau ir zināmas ievirzes un kādas problēmas būs jāmēģina risināt nākošajā plānošanas periodā. Tās ir, dažādu jaunu materiālu šķirošanas un pārstrādes iespēju ieviešana (kā piemēram bioloģiski noārdāmi atkritumi un tekstila atkritumi). Vienreizlietojamu plastmasas produktu samazināšana un videi draudzīgāku alternatīvu izmantošana. Sadzīves atkritumu apglabāšanas apjoma samazināšana, lai, līdz 2030. gadam, poligonos netiktu apglabāts vairāk, kā 10% no saražotā.

Augsti vērtējama ir iedzīvotāju aktivitāte aktuālu, ar atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanu saistītu jautājumu apspriešanā.

Strādājot pie jaunā plāna tiks organizētas tikšanās ar ietekmes pusēm, lai uzzinātu iesaistīto pušu (pašvaldību, iedzīvotāju, NVO u.c.) viedokli un ieteikumus, par atkritumu apsaimniekošanas sistēmas turpmāku pilnveidošanu visā reģionā.

Dalies