Šajās dienās SIA „Liepājas RAS” poligons „Ķīvītes” kuplā skaitā pulcināja  atkritumu apsaimniekošanas nozares un pašvaldību pārstāvjus kā arī vides ekspertus no Latvijas un kaimiņvalstīm, ikgadējā seminārā, ko uzņēmums rīko kopā ar „Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociāciju”(LASUA), „Latvijas atkritumu saimniecības asociāciju” (LASA) un „Latvijas pašvaldību savienību” (LPS).  Šā gada semināra vadmotīvs bija „Pašvaldību atbildība un loma atkritumu apsaimniekošanā”.

Pirms semināra atklāšanas tā dalībniekiem bija iespēja noskatīties METSO atkritumu smalcināšanas tehnikas demonstrāciju poligona teritorijā.

Atklājot semināru, SIA „Liepājas RAS” valdes loceklis Normunds Niedols uzsvēra, ka tā mērķis ir atrast efektīvākās metodes atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstībai Latvijā, tostarp, balstoties arī uz citu valstu jau apgūto pieredzi.

Šajā kontekstā ar prezentāciju "Baltijas jūras reģiona atkritumu apsaimniekošanas stratēģija”, uzstājās Stokholmas Vides institūta pārstāve Asa Stenmarck. Prezentācijā uzsvars tika likts uz vienotu atkritumu apsaimniekošanas standartu un vides politikas ieviešanu lielāka reģiona, šajā gadījumā- Baltijas jūras valstu, ietvaros.

Savukārt, Armands Nikolajevs referēja par Polijas atkritumu apsaimniekošanas sistēmu-LASUA, pastāstot par kopīgo un atšķirīgo sistēmas darbībā mūsu valstīs. Līdzīgi kā Latvijā arī Polijā stājusies spēkā jauna likumdošana, kuras galvenās vadlīnijas – reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru izveide pa vienam uz 120 000 iedzīvotājiem

Lietuvas atkritumu apsaimniekošanas organizācijas –  LRATCA prezidents Juozas Jankevicius latviešus iepazīstināja ar savas valsts pieredzi, izskaidrojot likumdošanas nianses, paredzētās izmaiņas nodokļu politikā, kuras skars atkritumu apsaimniekošanas nozari, un kā ieņēmumus no nodokļiem paredzēts izmantot infrastruktūras uzlabošanai. Tāpat, J. Jankevicius lielos vilcienos pastāstīja par lietuviešu valsts atkritumu apsaimniekošanas plānu turpmākajiem sešiem gadiem.Līdzīgi mērķi kā Latvijas jaunajam plānošanas periodam (2014. – 2020.) – samazināt poligonā noglabājamo atkritumu apjomu; atkritumu rašanās samazināšana; otrreizēja izmantošana un pārstrāde; dalītās atkritumu vākšanas sistēmas attīstība.

Piemērus no statistiski modelētas vidējas pašvaldības,  savā prezentācijā "Atkritumu apsaimniekošanas modelēšanas programmas izmantojums Latvijas pašvaldībās"  izmantoja Latvijas Universitātes doktorante vides zinībās Ināra Teibe. Uzsvari tika likti uz to, kam pašvaldībām vajadzētu pievērst uzmanību, slēdzot līgumus ar atkritumu apsaimniekošanas operatoriem.

Pievēršoties  šā brīža situācijai Latvijas atkritumu apsaimniekošanas reģionos, ar īsiem ziņojumiem uzstājās   Reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru un atsevišķu pašvaldību pārstāvji. Ziņojumos tika ieskicēti reģionu vispārējie statistiskie rādītāji, specifiskas problēmas, sasniegtais un nospraustie mērķi. Tāpat, reģionu pārstāvji pastāstīja par darbiem, kas saistīti ar Reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna 2014-2020 izstrādi.

Izskanēja viedoklis, ka pastāv pretruna- saglabājoties pašvaldību atbildībai par dalītās atkritumu vākšanas infrastruktūru,  investīciju un finanšu atbalsta programmas dalītās atkritumu vākšanas attīstībai  pašvaldībām un pašvaldību uzņēmumiem nav pieejamas.

Ar raksturīgiem piemēriem pamatotu un aizraujošu prezentāciju „Izlīdzinātais maksājums: Priekšrocības. Trūkumi.”, uzstājās SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs” valdes loceklis Artis Rimma. Viņš izskaidroja, kā rodas cenu atšķirības, kādas maksā iedzīvotāji par vienu pakalpojumu dažādās mājās. Kādi ir faktori, kas ietekmē šīs atšķirības.Problēma Liepājas pilsētā, t.s., atkritumu pievedēji – garāmbraucēji un garāmgājēji, kas met savus atkritumus viegli pieejamos dzīvojamo māju konteineros. Problēmu var atrisināt māju iedzīvotāju spēja vienoties par citu, grūtāk pieejamāku konteineru atrašanās vietu, kā arī šķirošanas laukumu izveide.   Rimma vispusīgi apskatīja vienota atkritumu izvešanas tarifa priekšrocības un trūkumus. Kā būtiskākā priekšrocība tika minēta cenu izlīdzināšanās, kas samazinās tarifu tiem namiem, kas maksā vairāk, vienlaikus novēršot iedzīvotāju blēdīšanos un tieksmi izmest atkritumus citiem namiem piederošajos konteineros. Trūkumi- nelielo māju iedzīvotāji, kuri maksā maz, maksās vairāk, turklāt iedzīvotāji nebūs motivēti atkritumus šķirot. No savas puses, Rimma izteica atbalstu vienota maksājuma ieviešanai par atkritumu izvešanu.

Otrā semināra diena tika atklāta ar plašākiem Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvju  Rudītes Veseres un Irinas Ivaščenko referātiem.

Rudīte Vesere informēja par VARAM priekšlikumiem un sagatavotajiem grozījumiem likumdošanā, kas skars valsts atkritumu apsaimniekošanas nozari turpmākajos sešos gados. Proti, ir jau sagatavota likumdošanas bāze, lai no 2015.gada ieviestu depozītu sistēmu tukšajiem dzērienu iepakojumiem. Tāpat VARAM prioritāte saskaņā ar Eiropas Savienības regulām, ir līdz 2020.gadam pilnībā atteikties no bioloģisko atkritumu apglabāšanas poligonos, palielinot Dabas resursu nodokli. Uzsvars tiks likts uz maksimālu atkritumu pārstrādi. Tāpat, kā jaunums tika pieminēta jaunā kārtība, kas ieviesīs stingro uzskaites kārtību būvgružiem. Mērķis- kontrolēt, lai tie nenonāk nelegālajās izgāztuvēs. Tika skarts arī jautājums par pašvaldību lomu atkritumu izvešanas operatora izvēlē.

Pašvaldību vārdā runāja Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe, kura oponēja ministrijas viedoklim, uzskatot, ka ja no pašvaldībām tiek prasīta atbildība par atkritumu apsaimniekošanu, tad pašvaldībām arī jādod lielākas tiesības pašām noteikt kārtību kādā organizējama atkritumu saimniecība to teritorijā. Tas tika pamatots gan ar Eiropas pašvaldību hartu, gan objektīvām atšķirībām reģionu starpā. Sproģe uzsvēra, ka atkritumi, ko saražo noteikta cilvēku kopa, ir tās īpašums, un kā to izmantot sabiedrības interesēs, jālemj pašai kopienai. Šo viedokli jūtami atbalstīja arī seminārā pārstāvēto pašvaldību pārstāvji.

Pasākumu vainagoja gaidītā Nenovērtēto lietu muzeja atklāšana, klāt esot VARAM valsts sekretāram Aleksandram Antonovam un Grobiņas novada domes priekšsēdētājam Aivaram Priedolam, kuriem tika uzticēts pārgriezt lenti un pasludināt muzeju par atklātu.

Ar semināra dalībnieku sagatavotajām prezentācijām var iepazīties pielikumā,